Sezona tuvojās – uzsāc to motoskolā!
Sezona tuvojās – uzsāc to motoskolā! Pavisam drīz ceļi atkal būs dzelzs rumakiem pilni, jo šā gada siltā ziema dod nepārprotamu signālu, ka šogad motobraucēji parādīsies ielās agrāk nekā citus gadus. Turklāt motobrālība arvien vairāk paplašinās –
Sezona tuvojās – uzsāc to motoskolā!
Pavisam drīz ceļi atkal būs dzelzs rumakiem pilni, jo šā gada siltā ziema dod nepārprotamu signālu, ka šogad motobraucēji parādīsies ielās agrāk nekā citus gadus. Turklāt motobrālība arvien vairāk paplašinās – to cilvēku skaits, kuri vēlas sēsties uz motocikla, lai izbaudītu tā sniegto dinamiku un brīvības sajūtu, ar katru gadu pieaug. Tātad – jūs vēlaties būt ar motociklu “uz tu”. Kas jādara?
Pats pirmais solis, protams, ir vēršanās kādā no motoskolām braukšanas prasmes un teorijas apgūšanai. Savukārt viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem šajā sakarā ir: cik tas viss maksās?
Cik jāmaksā par “motomācību”? Teorijas, obligāto praktiskās braukšanas reižu un eksāmenu kārtošanas ziņā īpašu atšķirību nav. CSDD pakalpojumu cena neatšķiras, lai kurā motoskolā cilvēks mācītos, un kopumā tie varētu izmaksāt nedaudz vairāk par 100 eiro. Teorētiskais eksāmens izmaksā 12,63 eiro, vadīšanas eksāmens 24,58 eiro, CSDD motocikla un automašīnas kā pavadošā transporta līdzekļa izmantošana teju 55 eiro, bet vadītāja apliecības izsniegšana 22,05 eiro. 1. MOTOSKOLAS instruktors Ģirts Vilnis stāsta, ka A kategorijas vadītāja apliecību iespējams iegūt viena līdz divu mēnešu laikā un motoskolas izmaksas svārstās no 250 līdz 400 vai pat 500 eiro. “Viss atkarīgs no cilvēka sagatavotības līmeņa, no tā, cik labi viņš pārzina ceļu satiksmes noteikumus un cik droši jūtas ceļu satiksmē.” Finansiāli ietilpīgākās būs braukšanas nodarbības – saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem A kategorijas iegūšanai ir 10 obligātās braukšanas reizes, taču arī šeit viss ir atkarīgs no paša cilvēka – tiem, kuriem praktisko iemaņu trūkst, jārēķinās, ka braukšanas nodarbību būs vairāk un līdz ar to arī šis prieks izmaksās dārgāk. Sākumā speciāli aprīkotā laukumā cilvēks iemācās saprast, kā pareizi noturēt līdzsvaru, kā uzņemt ātrumu, bremzēt, vārdu sakot, apgūst pamatlietas. “Pēc tam pakāpeniski pamēģinām, kā ir braukt lielākā ātrumā. Blakus mācību laukumam ir iespēja izbraukt pa tukšu ielu, saprast, kā uzņemt ātrumu, ieskrieties, un, kad tas ir apgūts, notiek braukšana pa pilsētu, lai cilvēks saprastu, cik droši viņš jūtas satiksmes plūsmā,” stāsta Ģirts Vilnis, kurš motosabiedrībā vairāk pazīstams ar vārdu Goblins.
Motocikls vilina kā puišus, tā meitenes
Motocikla vilinājums un līdz ar to vēlme iemācīties braukt ar dzelzs rumaku skar visdažādākā vecuma cilvēkus. Piemēram, Ģirta praksē bijuši gadījumi, kad uz motoskolu nāk jau labu laiciņu kā 30 gadu slieksni pārkāpuši vīri, kuriem autovadītāja tiesības ir, bet uz motocikla viņi sēžas pirmo reizi mūžā. “Nāk arī meitenes, kuras pat ar velosipēdu neprot braukt, taču viņām ir nepārvarama vēlme braukt ar moci. Iemācīties var, kāpēc ne? Tikai tas process ir ilgāks un sarežģītāks. Manā karjerā bijuši vairāki gadījumi, kad meitenes, kuras līdz tam nebija braukušas pat ar divriteni, tagad ikdienā brauc ar moci uz darbu,” tā Ģirts. Arī motoskolas “Xmoto” instruktors Sergejs Suhovilo atzīst, ka uz motoskolu nāk arvien vairāk daiļā dzimuma pārstāves. “Apmēram 30% no visiem mācīties gribētājiem ir meitenes. Domāju, pēc pāris gadiem šī attiecība būs 50:50. Uz ielām ir tik daudz motociklu, tik daudz dažādu modeļu, turklāt brauciens ar motociklu izskatās tiešām skaisti, un meitenes iedegas. Nāk arī cilvēki, kuri A kategorijas tiesības ieguvuši pirms desmit, divdesmit gadiem un tagad gluži vienkārši vēlas iemācīties labi braukt.
Tādu nav daudz, bet ir,” atzīst Sergejs.
Svarīgais ekipējuma jautājums
Ja cilvēks cieši apņēmies pievienoties lielajai motociklistu brālībai, neizbēgami rodas jautājums par ekipējumu. Ģirts Vilnis uzsver, ka, uzsākot mācības, “iztikas minimums” ir sava ķivere, cimdi un braukšanai piemēroti apavi, kas nosedz potīti. “Nepieciešami arī elkoņu sargi, plecu sargi un ceļu sargi,” Ģirta teikto papildina Sergejs Suhovilo. Viņš piebilst, ka saviem “aizbilstamajiem” mācību procesa laikā var piedāvāt motoskolas ķiveres, kā arī elkoņu sargus un ceļu sargus, tomēr labāk ir, ja cilvēks tos jau laikus ir iegādājies pats. Protams, motobraukšana nav lēts prieks un labs ekipējums maksā tik, cik maksā. Par laimi, mūsdienās ekipējums pieejams visām gaumēm, prasībām un arī maciņam. Veikala “I’M Inter Motors” produktu grupas vadītājs Mareks Tanakovs uzsver, ka ekipējumā primārais ir ķivere un apavi. “Tas ir pats būtiskākais, un nav svarīgi, vai cilvēkam tā ir 1. vai 21. sezona. Tas ir arī pirmais, ar ko cilvēki parasti sāk ekipējuma iegādi. Jāņem arī vērā, ka kopš pagājušā gada likums prasa, lai visiem, kuri kārto eksāmenu A kategorijas autovadītāja apliecības iegūšanai, obligāti būtu apavi, kas aizsargā potītes, kā arī ceļu sargi, plecu sargi un elkoņu sargi.” Runājot par motoapģērbu, Mareks Tanakovs teic, ka mūsdienās ekipējums tiek ražots no diviem materiāliem – ādas un tekstila, kas abi ir vienlīdz populāri. “Tekstila motoapģērbs būs ērtāks, savukārt āda jau vēsturiski ir iemantojusi uzticību. Tas ir arī stila elements. Abi šie materiāli ir savstarpēji konkurējoši, un uzvarētāja tur nav. Tekstils ir ļoti nodilumizturīgs, un šī iemesla dēļ tas papildus tiek iestrādāts arī ādas ekipējumā. Jāņem vērā, ka ādas motoapģērbs izmaksās nedaudz vairāk, jo pats materiāls ir dārgāks,” tā Mareks. Tas ir mīts, ka ādas motoapģērbs ir drošāks par tekstilu. “Motobraucēju tekstila apģērbu un to ražošanā izmantotās prettraumu tehnoloģijas pēdējos gados ir tik strauji attīstījušās, ka ļāvušas tekstilam pielīdzināties ādai un dažos parametros to arī pārspēt,” uzsver Mareks Tanakovs. Taču braukšana ar moci ir arī stila lieta, un āda vienmēr izskatīsies elegantāk un arī dārgāk. Savukārt Sergejs Suhovilo teic, ka ekipējuma iegādē noteicošās pārsvarā ir cilvēka finansiālās iespējas un mūsdienās iespējams iegādāties labu ekipējumu arī tad, ja finansiālās iespējas ir ierobežotas. Arī Ģirts Vilnis piekrīt, ka nav obligāti uzreiz jāpērk tas dārgākais, turklāt Rīgā ir daudz vietu, kur var nopirkt lietotu ekipējumu. Tiesa, lietotu ķiveri gan viņš neiesaka pirkt, jo to piedāvājuma klāsts ir plašs un labu ķiveri iespējams iegādāties par ļoti pieņemamu cenu.
Kas grūtāks – teorija vai prakse?
Kulminācijas punkts dzelzs rumaka “apseglošanā” ir eksāmens. Nereti cilvēki jautā – kas gan ir sarežģītāks – teorija vai braukšana? Ģirts Vilnis teic – vienas formulas te nav. “Esmu redzējis, ka cilvēks nokārto teoriju ar ceturto vai piekto reizi, bet braukšanas eksāmenu bez kādām problēmām jau pirmajā reizē, un ir bijušas arī pilnīgi pretējas situācijas – teorija tiek nokārtota bez kādām problēmām, bet braukšanas eksāmenu neizdodas nokārtot ne ar trešo, ne ceturto, ne piekto reizi.” Savukārt Sergejs Suhovilo teic, ka viņa praksē bijis gadījums, kad braukšanas eksāmens nokārtots vien ar devīto reizi. “Bet beigās to eksāmenu nokārtoja. Vēl tagad redzu, ka tā meitene pa pilsētu brauc. Priecīga un apmierināta”.
Kādus spēkratus ļauj vadīt A kategorijas tiesības
A1 kategorijas tiesības ļauj vadīt motociklu (bez blakusvāģa) ar motora tilpumu līdz 125 cm3 un jaudu līdz 11 kW, kā arī triciklu, kura jauda nepārsniedz 15 kW. A2 kategorijas tiesības ļauj vadīt motociklu (ar blakusvāģi vai bez tā) ar motora tilpumu līdz 395 cm3 un jaudu līdz 35 kW. A kategorijas tiesības ļauj vadīt jebkāda veida motociklu, kā arī triciklu, kura jauda ir lielāka par 15 kW.