Kondicioniera profilakse un saistītie pasākumi

Kā zināms, pirms iestājies siltāks laiks, kondicionierim ieteicams veikt profilaksi, jo pat jaunām automašīnām no sistēmas gadā var iztvaikot 5–10% aukstumaģenta. Bez papilduzpildes un varbūtējas noplūdes pārbaudes vajadzētu arī iztīrīt kondensatoru un nomainīt salona filtru. Starp citu, par salona filtru: šī nebūt ne dārgā detaļa, pareizāk sakot, tās trūkums var radīt nepieciešamību tīrīt iztvaikotāju, un tas jau ir dārgs process. Lūk, viens no piemēriem.

Iemesls

Iemeslu atrada ātri. Lai atrisinātu problēmu, vajadzēja noņemt un iztīrīt iztvaikotāju, uz kura, ilgi braucot bez salona filtra, bija pieķepuši netīrumi. Kāpēc tie tur pielīp? Tas izriet no kondicionētāja darbības principa. Vienkāršāk sakot, kompresors saspiež aukstuma aģentu, pārveidojot to no gāzveida stāvokļa šķidrā. Sašķidrinātais aukstuma aģents tiek padots uz iztvaikotāju. Pirms iztvaikotāja strauji krītas spiediens – aptuveni no 15 līdz 2 atmosfērām, tāpēc aukstumaģents vārās un atkal pāriet gāzveida stāvoklī. Aukstuma aģenta vārīšanās notiek -29ºC temperatūrā, tāpēc iztvaikotājs ir auksts. Ventilators no tā nopūš auksto gaisu un padod uz salonu. Kraso temperatūras atšķirību dēļ ārpusē uz iztvaicētāja rodas kondensāts. Uz mitra iztvaicētāja netīrumi labi pielīp un sadalās, tāpēc arī rodas smaka.

Risinājums

Kad īpašniekam paziņoja iztvaikotāja tīrīšanas izmaksas, viņš bija nepatīkami pārsteigts. Taču viss ir likumsakarīgi – procedūra ir darbietilpīga. Dažām automašīnām iztvaikotājs atrodas aiz cimdu nodalījuma, tāpēc daudz kas ir jāizjauc, lai varētu nomainīt bojāto detaļu. Turklāt parasti nākas noliet antifrīzu, bet pēc tīrīšanas kondicionēšanas sistēma atkal jāuzpilda. Process var ilgt divas trīs dienas, un kopējās izmaksas pavisam noteikti var būt vairāki simti eiro. Tas ir īpaši sāpīgi, ja salīdzina ar to, cik maksā salona filtrs. Automašīnas īpašniekam parādīja, kādā stāvoklī bija iztvaikotājs, un viņš atkal bija pārsteigts: vai tiešām īsā laikā varēja sakrāties tik daudz netīrumu? Visticamāk, ka ne, netīrumi krājās arī agrāk, bet braukšana bez salona filtra bija pēdējais piliens. Vārdu sakot, šis stāsts kārtējo reizi apstiprina, ka vienkāršu ieteikumu ignorēšana, tāpat kā šķietams ietaupījums, bieži vien noved pie daudz lielākām problēmām un sekām, par kurām nākas dārgi maksāt. 

Kas kondicionierī varētu uzsprāgt?

Baltijas autoparka vidējais vecums ir diezgan liels, un dažu īpašnieku attieksme pret automobiļu apkopi diemžēl ne vienmēr ir korekta. Reizēm notiek gandrīz kuriozi gadījumi. Cilvēks nopērk lietotu automašīnu. Tā nepavisam nebija jauna, taču izskatījās tīri labi. Pēc iepriekšējā īpašnieka teiktā, automašīna kopta ļoti labi. Kādu laiku pēc iegādes cilvēks atbrauca, lai veiktu kondicioniera apkopi. Meistars pievienoja iekārtu, padeva spiedienu, un tad sekoja sprādzienam līdzīgs blīkšķis, bet no automašīnas apakšas sāka birt gruži. Kas notika? Uzsprāga filtrs-sausinātājs, kas bija viscaur izrūsējis un, pēc visa spriežot, vispār nekad nebija mainīts. Meistars nomainīja filtru un atjaunoja kondicioniera darbspēju. Taču īpašnieka satraukums negaisa: ja automašīnai, kas bija “ļoti labi kopta”, kondicionieris bija šādā stāvoklī, tad kādi ir citi šīs automašīnas agregāti?

Antibakteriālā tīrīšana

Aizsērējis salona filtrs vai netīrs iztvaikotājs nebūt nav vienīgie iemesli nepatīkamai smakai. Vēl viena izplatīta situācija – aizsērējusi drenāžas caurule, pa kuru no sistēmas iztek kondensāts. Konstatēt problēmu ir ļoti vienkārši – ja kondicioniera darbības laikā zem automašīnas veidojas kondensāta peļķe, drenāža ir tīra, ja peļķes nav – visdrīzāk, drenāža ir aizsērējusi. Tālāk viss ir likumsakarīgi – slēgta telpa ar paaugstinātu mitrumu un temperatūras kritumu ir labvēlīga vide baktēriju attīstībai. Situāciju saasina īsie pilsētas braucieni. Pat ar tīru drenāžu kondensāts nevar aizplūst no radiatora: tas brīžiem iztvaiko, brīžiem atkal nosēžas un neiztek caur drenāžas cauruli. Starp citu, tas izraisa katlakmens veidošanos. Vēl viena problēma ir tāda, ka mūsdienu automašīnām ventilācijas un kondicionēšanas sistēmas kļūst arvien kompaktākas, tātad – jutīgākas pret piesārņojamību. Ir vairāki veidi, kā cīnīties ar nepatīkamu smaku. Viens no tiem – tīrīšanas baloniņi, tādi kā dezodoranti. Nianse – daži no tiem satur aromatizētājus, kas būtībā izkliedē tikai smaku, bet tās pirmcēloni ne vienmēr neitralizē. Tīrīšanai tiek izmantoti arī antiseptiski sastāvi, kurus sistēmā ievada caur gaisa savācēju, vai speciālas putas, kuras zem spiediena iepilda drenāžas caurulē. Par vienu no efektīvākajiem veidiem tiek uzskatīta sistēmas apstrāde ar ozona ģeneratoru. Iemesls ir saprotams – nepatīkamo smaku izraisa baktērijas un pelējums, bet ozons ir ļoti spēcīgs oksidētājs, kas iznīcina gandrīz jebkuru organisko vielu. Turklāt atšķirībā no ķīmiskajiem sastāviem ozons izvēdinās pāris minūtēs pēc tīrīšanas, nenosēžoties uz gaisa vadiem un pēc tam nenonākot plaušās. Vispār speciālisti iesaka negaidīt, kamēr parādās nepatīkama smaka, un reizē ar kondicionēšanas sistēmas plānveida profilaksi reizi gadā veikt arī antibakteriālo tīrīšanu.

Kondicioniera apkopei nepieciešamās preces atradīsiet šeit!