Ziemas riepas: kas jāzin?

Rudens ir laiks, kas daudziem asociējas ar bezgalīgām rindām pie riepu servisiem. Lai nenāktos nīkt rindās, iesakām atcerēties par riepu maiņu laicīgi. Taču ir vēl daudzas lietas, kas jāatceras, iegādājoties vai mainot riepas.

Gundars Liekne
Inter Cars Latvija Riepu tirdzniecības nodaļas vecākais specialists 

Kāda tipa riepas izvēlēties?

Izšķir trīs ziemas riepu tipus. Katram no tiem ir savi plusi un mīnusi, tāpēc katram automobiļa īpašniekam būtu jāaizvēlas savām vajadzībām atbilstošākais tips.

Riepas ar radzēm – to galvenais „trumpis”, protams, ir tērauda vai alumīnija radzes, taču apskatīsim arī citas īpašības. Tām raksturīgs mazāks lameļu jeb iegriezumu skaits, rupjāki, robustāki protektora bloki un plašāki mitruma novadīšanas kanāli, lai efektīvāk novadītu dubļus un graudaino sniega un ledus „putru”.

Izteiktas saķeres priekšrocības uz jebkāda apledojuša seguma, ieskaitot „melno ledu”, kā arī uz ceļiem ar noblietētu sniega kārtu. Radzes vislabāk sevi parādīs tieši skarbos un neprognozējamos ceļa apstākļos. 

Kādi ir mīnusi? Ja neizdala atsevišķus ražotājus, tad uz slapja asfalta seguma, kad temperatūra ir virs nulles, šāda tipa riepas parasti nodrošinās līdzvērtīgu saķeri, kā Eiropas tipa ziemas riepas, taču labāku, nekā Skandināvijas tipa riepas. 

Būtisks mīnuss ir ierobežojumi – Latvijā ar šādām riepām drīkst braukt tikai no 1. oktobra līdz 1. maijam, taču lielākajā Eiropas daļā tās ir aizliegtas pavisam. Ar radžotām riepām drīkstēsiet ceļot tikai Baltijas, Krievijas, Baltkrievijas un Skandināvijas teritorijā, turklāt dažādās valstīs var mainīties kalendārie periodi, kuros šādas riepas ir atļauts izmantot. Tāpat atsevišķās valstīs nepieciešama pazīšanās zīme – uzlīme „automobilis aprīkots ar radžotām riepām”. 

Visbeidzot, troksnis – braucot pa cietu ceļa segumu bez sniega kārtas, radžotās riepas būs skaļākas, salīdzinot ar jebkuru citu alternatīvu. 

Riepas ar radzēm biežāk izvēlas tieši ārpus lielajām pilsētām dzīvojošie, kā arī tie, kuriem bieži jāmēro lieli attālumi pa šoseju, it īpaši agrās rīta stundās, kad ir lielāka iespējamība sastapties ar netīrīta sniega kārtu vai dažādiem apledojuma veidiem. Radzes noteikti palīdzēs arī lauku iedzīvotājiem, kuri spiesti pārvietoties pa ilgstoši nekaisītiem lauku ceļiem, kurus reizēm visas sezonas garumā sedz blīva sniega kārta. Tāpat šāda tipa riepas novērtēs mazāk pieredzējuši autovadītāji, jo tās nodrošina vislabāko saķeri un vadāmību tieši bīstamos un grūti paredzamos ziemas ceļa apstākļos.

Skandināvijas tipa ziemas riepas – tām ir mīksts gumijas sastāvs, kā arī tās ir izteikti lameļotas. Protektora blokiem ir asas malas – tas nodrošina labāku vadāmību līkumos tieši uz sniegotiem un apledojušiem ceļiem.

Priekšrocības: laba saķere uz apledojušiem vai sniegotiem ceļiem, it īpaši zemākās gaisa temperatūrās. To labās saķeres īpašības sāk parādīties, temperatūrai pazeminoties zem nulles. Salīdzinot ar radžotām riepām, šīs riepas ir daudz klusākas, kā arī tām ir augstāks komforta līmenis. 

Ja agrāk Skandināvijas tipa ziemas riepas mēdza ātrāk nodilt sava mīkstā sastāva dēļ, tad šobrīd jaunākās izgatavošanas tehnoloģijas un dažādi komponenti, kas tiek pievienoti gumijai, ir panākuši gandrīz tikpat ilgu ekspluatācijas mūžu kā cietāka sastāva ziemas riepām. Protams, maigās ziemās bez sniega un sala tās nodils ātrāk, nekā Eiropas tipa riepas, taču atšķirība vairs nav tik būtiska kā agrāk.

Būtiskākie mīnusi – sliktāka saķere uz slapja asfalta seguma, sliktāka vadāmība uz sausa un slapja asfalta seguma, kā arī ierobežots braukšanas ātrums. Pēdējais jāņem vērā, ja plānots doties uz valstīm, kur nāksies pārvietoties pa ātrgaitas maģistrālēm, uz kurām ātruma limits ir lielāks nekā 160 km/h, jo mīkstajām ziemas riepām ātruma indekss bieži nav lielāks par Q.

Eiropas tipa ziemas riepas – cietāka gumijas sastāva ziemas riepas ar noapaļotiem protektora bloku „pleciem”, kas nodrošina stabilāku braukšanu un labāku vadāmību tieši uz asfalta seguma gan mitros, gan sausos laik­apstākļos. Vislabāk sevi parādīs maigās ziemās un rudenī, kad temperatūra turas virs nulles. Nodrošina labu saķeri uz mitra asfalta seguma.

Mīnusi – sliktāka saķere uz sniegotiem un apledojušiem ceļiem. Lai arī mūsu platuma grādos ziemas kļūst arvien maigākas un sāk atgādināt Centrāleiropas ziemas, tomēr pietiekami bieži novērojami arī laikapstākļi, kādos Eiropas tipa ziemas riepu veiktspēja būtiski samazinās, salīdzinot to ar radžoto riepu vai Skandināvijas tipa riepu veiktspēju. 

Kas jāatceras, mainot riepas?

Viens tips uz abām asīm. Riepas iespējams mainīt gan pa četrām, gan pa divām. Gadījumā, ja viens no iepriekšējās sezonas ziemas riepu pāriem vēl ir ar labu protektora atlikumu, iespējams nepirkt visu četru riepu komplektu, bet nomainīt tikai nodilušāko pāri. Izvēloties šādu scenāriju, nepieciešams atcerēties, ka riepu tipiem jāsakrīt – gan priekšā, gan aizmugurē jābūt viena tipa riepām, citādi automobiļa vadāmība var tikt negatīvi ietekmēta.

Rotācija starp asīm – tās riepas, kas iepriekšējā sezonā atradušās uz velkošās ass, ir vairāk nodilušas, tādēļ šoreiz tās jāuzstāda uz otras ass, lai izlīdzinātu nodilumu. Ja sezonas laikā automobilis tiek intensīvi ekspluatēts, ieteicams veikt rotāciju starp asīm ik pēc 10 000 km, citādi nodilums kļūs pārāk nevienāds. Regulāra rotācija starp asīm paildzinās visa riepu komplekta mūžu. 

Spiediens. Ja riepas tiek mainītas vēlā rudenī vai ziemā, kad termometra stabiņš noslīdējis ievērojami zemu, jāatceras otrreiz pārbaudīt gaisa spiedienu tajās. Izbraucot no silta servisa aukstajā ziemas gaisā, spiediens riepās var kristies, tādēļ tas jāpārbauda, kad gaiss riepās atdziest līdz āra temperatūrai. Neatkarīgi no riepu tipa un sezonas, tajās jābūt tādam spiedienam, kādu norādījis automobiļa ražotājs. Ražotāja noteikto riepu spiedienu dažiem automobiļiem iespējams noskaidrot, paskatoties degvielas vāciņa iekšpusē, bet citiem – atverot vadītāja durvis un izlasot informāciju, kas uzlīmēta uz vidusstatnes. Ja rodas ekstrēmi ceļa apstākļi, kad īslaicīgi nepieciešams palielināt riepas saķeri, tad iespējams spiedienu uz brīdi nedaudz samazināt, taču tam nekādā gadījumā nav jābūt zemākam par autoražotāja noteikto ilgstošus periodus vai visas sezonas garumā. Neatbilstoši zems spiediens riepās tikai paātrinās to nodilumu, palielinās degvielas patēriņu un negatīvi atsauksies uz automobiļa vadāmību. 

Saprātīga rezerve

Inter Cars Latvija Riepu tirdzniecības nodaļas vecākais speciālists Gundars Liekne iesaka nepaļauties uz ievērojami nobrauktām ziemas riepām: „Pieļaujamais riepu nodilums ziemā ir 4 mm, bet mans ieteikums būtu nenonākt līdz šim minimumam – nevajadzētu sezonas sākumā likt riepas, kam protektora atlikums ir 4,5–5 mm. Apzināti var šādu riepu ekspluatēt sezonas sākumā – oktobrī un novembrī, ja rēķināmies, ka pēc diviem mēnešiem iegādāsimies jaunas riepas, kuras pagaidām negribam deldēt. Taču nevajadzētu likt šādas riepas ar domu: „Gan jau šo sezonu izvilks!””

Tāpat speciālists iesaka nepāriet uz vasaras riepām uzreiz pēc 1. marta, kā arī atgādina, ka divi būtiskākie drošību ietekmējošie faktori ir protektora atlikums un izvēlētais braukšanas ātrums noteiktos ceļa apstākļos.