Publikācijas datums: 2023-05-09
Pēc mūsdienu standartiem Lexus RX uzstādītie dzinēji tiek uzskatīti par visai vienkāršiem un drošiem: čaulas – čuguna, iesmidzināšana – sadalītā, ķēdes resurss var sasniegt 200‒250 tūkst. km. Vispopulārākais dzinējs ir 3,5 litru V6 2GR-FE, hibrīda versijām ir gandrīz tāds pats motors (2GR-FXE), taču tas darbojas atbilstoši Atkinsona ciklam. Retāk ir sastopamas versijas ar 2,7 litru četrcilindru dzinēju 1AR-FE, un šiem automobiļiem ir tikai priekšējā piedziņa. Visu motoru vājā vieta ir VVT-i gāzes sadales fāžu regulēšanas sistēma. Viss sākas ar sprakšķi, iedarbinot aukstu dzinēju. Sprakšķēšanas cēlonis parasti ir fiksatora mehānisma nodilums. VVT-i sistēmas aptuvenais resurss – 100 tūkst. km, formāli VVT-i sistēma tiek uzskatīta par neremontējamu. Ir vēl kāda nianse: ja tiek noņemti vārstu vāki un mainītas to blīves, ir ieteicams mainīt arī VVT-i sistēmas blīves – mazus, pēc formas astotniekam līdzīgus blīvējumus. Vecās blīves var nenodrošināt atbilstošu hermētiskumu un sistēma netiks pietiekami nodrošināta ar eļļu. Rezultātā pat darbam derīga VVT-i sistēma var trokšņot (tāpat kā bojāta) un arī ātrāk nodilt.
Lai profesionāli diagnosticētu hibrīda versijas augstsprieguma bateriju, ir nepieciešams īpašs aprīkojums un prasmes, taču aptuveni novērtēt to var arī testa brauciena laikā. Ja braukšanas sākumā un gausos sastrēgumos hibrīdautomobilī darbojas tikai benzīna dzinējs, – ir vērts pievērst tam uzmanību. Protams, iespējams, ka baterija ir vienkārši izlādējusies un nav paspējusi uzlādēties, tomēr nevajadzētu paļauties tikai uz to – baterijas maiņa nav lēta procedūra. Dažās darbnīcās ir apgūts augstsprieguma bateriju remonts, proti, atsevišķu elementu nomaiņa, taču arī tas ir samērā problemātiski un dārgi. Atšķirībā no otrās paaudzes RX, kur baterija izturēja 300‒400 tūkst. km un pat vairāk, trešās paaudzes automobiļiem formāla ekonomiskuma palielināšanas dēļ hibrīdo komponentu (tātad arī baterijas) slodze ir lielāka. Tiek uzskatīts, ka augstsprieguma baterijas un RX II vidējais kalpošanas laiks ir aptuveni 15 gadi, bet RX III – aptuveni 10 gadi. Skaidrs, ka šie skaitļi ir nosacīti, – būtiska korekcija ir iespējama gan vienā, gan otrā virzienā. Svarīga nianse: baterijai nepatīk ilgstošas dīkstāves, tās saīsina kalpošanas laiku. Citiem vārdiem sakot, ir riskanti iegādāties hibrīdautomobili, kas, piemēram, pēc CSN ir ticis ilgi atjaunots. Vēl viens dārgs hibrīdiekārtas komponents ir invertors, lai gan tagad arī to ir iemācījušies remontēt, – dažreiz mezgla maiņas vietā izdodas iztikt ar plates nomaiņu. Papildus profesionālai diagnostikai pirms iegādes, arī pēc pirkuma veikšanas hibrīdiekārtai noderēs profilakse. Hibrīdiekārtai ir atsevišķs dzesēšanas kontūrs, kurā šķidrums jāmaina ik pēc 40‒50 tūkst. km, kā arī radiatori, kurus laiku pa laikam ir ieteicams iztīrīt. Tas ir būtiski, jo hroniska pārkaršana negatīvi ietekmē dārgo komponentu resursu. Interneta forumos apgalvo, ka lietota hibrīdautomobiļa (īpaši tādas klases) iegāde drīzāk ir personīgās gaumes jautājums, nevis ekonomija, un tajā ir daļa patiesības.
RX tika komplektēts tikai ar vienu pārnesumkārbu – sešpakāpju automātu U660E/F, kas hidrīdam ir papildināts ar planetāro reduktoru elektromotoram. Agregātam gadījās dažas mehāniskās daļas problēmas, taču, ja tās arī konstatēja, tās radās pirmajos piecos ekspluatācijas gados un, visticamāk, tika novērstas. Ja pārāk neaizraujas ar strauju startēšanu no vietas un maina eļļu ik pēc 50‒60 tūkst. km, ātrumkārbas kalpošanas laiks var pārsniegt 250 tūkst. km, līdz ir nepieciešama nopietna iejaukšanās. Pilnpiedziņas sistēma ir tipveida: leņķa reduktors un elektromagnētiskais sajūgs, kas pieslēdz aizmugurējo asi, ja izslīd priekšējā ass. Ja iepriekšējais īpašnieks nav aizrāvies ar braukšanu pa bezceļu (kas, par laimi, notiek reti) un nav aizmirsis mainīt reduktora eļļu, nopietnu problēmu iespējamība ir minimāla.
Neņemot vērā paaudzes maiņu, RX III palika uz vecās platformas ar nosaukumu “K”, uz kuras ir bāzēti daudzi citi Toyota/Lexus modeļi. Galvenās izmaiņas: atteikšanās no pneimopiekares Eiropas versijās, lai gan Amerikā šī opcija bija pieejama. Ekspluatācijas ziņā tas droši vien nav slikti – parastā balstiekārta ir diezgan komfortabla, bet izmaksu ziņā lētāka. Ritošā daļa ir konstruktīvi vienkārša, remontējama, daudzi elementi ir maināmi atsevišķi, nevis vienkopus, piemēram, lodbalsti, priekšējie rumbu gultņi u. c. Ātrumkārbas zemākais punkts atrodas praktiski vienā līmenī ar apakšrāmi, to ir viegli sabojāt, tāpēc ir ieteicams uzstādīt aizsardzību no apakšas. Stūres iekārta nav automobiļa stiprākā puse. Mehānisko daļu, proti, pašu stieni, dažkārt atjauno, bet vienīgais kardinālais risinājums problēmai ar elektrisko pastiprinātāju, kas ir agregatēts ar stūres statni, ir tā nomaiņa.
Mūsdienu, īpaši premium klases, automobiļiem, bieži pārmet pārāk sarežģītu konstrukciju un ar to saistīto “vienreizējo lietojamību”. Šajā ziņā Lexus RX patīkami atšķiras no daudziem savā klasē. Iespējams, daži risinājumi nešķiet īpaši mūsdienīgi, tomēr šo trūkumu kompensē to pietiekami augstā uzticamība. Vēl viena priekšrocība: Lexus RX parasti izvēlas īpašnieki, kuri dod priekšroku mierīgam braukšanas stilam, un tas labvēlīgi ietekmē lietotu automobiļu stāvokli. Protams, derētu painteresēties par automobiļa pagātni, jo Toyota/Lexus nobraukuma rādītāji ir diezgan viegli koriģējami. Taču kopumā, ja izvēlas koptu automobili ar zināmu vēsturi un to pienācīgi uztur, pirkums priecēs vēl ilgi.
Titulbildē: versija pēc 2012. gada restailinga. Ērti, ka restailinga laikā nav mainīti spārni un pārsegs, – ir vieglāk izraudzīties virsbūves detaļas, ja nu kaut kas atgadās.
Pēc attiecīgās klases standartiem automobiļa interjers nav īpaši grezns, apdares materiāli nav tie nodilumizturīgākie, un pēc 120‒150 tūkst. km automobiļa salonā var būt dzirdama čīkstoņa. Tomēr Lexus ir cita stiprā puse: pat bāzes versijai ir desmit drošības spilveni, bet stabilitātes kontrole VSC un sadursmju novēršanas sistēma PCS pat automobiļiem ar lielu nobraukumu pieviļ reti.
Vilces augstsprieguma baterija ir atsevišķu elementu bloks. Katra elementa normāls spriegums ir 7,5 volti, pieļaujamā novirze – 0,3 volti. Elementi, kas neatbilst šīm vērtībām, tiek uzskatīti par bojātiem. Mūsdienās tiek praktizēta atsevišķu elementu nomaiņa, un šo procedūru ir ieteicams nenovilcināt, jo bojātie sabojā darbojošos elementus. Tiek uzskatīts: ja baterijā ir bojāti 50% elementu, tā ir jānomaina.
Virsbūve parasti ir izturīga pret koroziju, lai gan pirmo izlaiduma gadu automobiļos vajadzētu pievērst uzmanību arku dobumiem, sliekšņu priekšējās apakšējās daļas un apakšas aizmugures daļas stāvoklim. Dažiem automobiļiem rūsa ir vērojama zem piekto durvju moldinga, numurzīmes nišā vai zem Lexus nosaukuma plāksnītes.
3. paaudzes Lexus RX (2008-2015). Ekspluatācijas nianses
Lietoto automobiļu tirgū Lexus RX cenas mazināšanās temps ir lēnāks kā citiem modeļiem. Taču tiek uzskatīts, ka šādas klases automobiļi nav lēti ekspluatācijas un apkopes izmaksu ziņā. Kā ir patiesībā?
Dzinēji
Pēc mūsdienu standartiem Lexus RX uzstādītie dzinēji tiek uzskatīti par visai vienkāršiem un drošiem: čaulas – čuguna, iesmidzināšana – sadalītā, ķēdes resurss var sasniegt 200‒250 tūkst. km. Vispopulārākais dzinējs ir 3,5 litru V6 2GR-FE, hibrīda versijām ir gandrīz tāds pats motors (2GR-FXE), taču tas darbojas atbilstoši Atkinsona ciklam. Retāk ir sastopamas versijas ar 2,7 litru četrcilindru dzinēju 1AR-FE, un šiem automobiļiem ir tikai priekšējā piedziņa. Visu motoru vājā vieta ir VVT-i gāzes sadales fāžu regulēšanas sistēma. Viss sākas ar sprakšķi, iedarbinot aukstu dzinēju. Sprakšķēšanas cēlonis parasti ir fiksatora mehānisma nodilums. VVT-i sistēmas aptuvenais resurss – 100 tūkst. km, formāli VVT-i sistēma tiek uzskatīta par neremontējamu. Ir vēl kāda nianse: ja tiek noņemti vārstu vāki un mainītas to blīves, ir ieteicams mainīt arī VVT-i sistēmas blīves – mazus, pēc formas astotniekam līdzīgus blīvējumus. Vecās blīves var nenodrošināt atbilstošu hermētiskumu un sistēma netiks pietiekami nodrošināta ar eļļu. Rezultātā pat darbam derīga VVT-i sistēma var trokšņot (tāpat kā bojāta) un arī ātrāk nodilt.
Hibrīdiekārta
Lai profesionāli diagnosticētu hibrīda versijas augstsprieguma bateriju, ir nepieciešams īpašs aprīkojums un prasmes, taču aptuveni novērtēt to var arī testa brauciena laikā. Ja braukšanas sākumā un gausos sastrēgumos hibrīdautomobilī darbojas tikai benzīna dzinējs, – ir vērts pievērst tam uzmanību. Protams, iespējams, ka baterija ir vienkārši izlādējusies un nav paspējusi uzlādēties, tomēr nevajadzētu paļauties tikai uz to – baterijas maiņa nav lēta procedūra. Dažās darbnīcās ir apgūts augstsprieguma bateriju remonts, proti, atsevišķu elementu nomaiņa, taču arī tas ir samērā problemātiski un dārgi. Atšķirībā no otrās paaudzes RX, kur baterija izturēja 300‒400 tūkst. km un pat vairāk, trešās paaudzes automobiļiem formāla ekonomiskuma palielināšanas dēļ hibrīdo komponentu (tātad arī baterijas) slodze ir lielāka. Tiek uzskatīts, ka augstsprieguma baterijas un RX II vidējais kalpošanas laiks ir aptuveni 15 gadi, bet RX III – aptuveni 10 gadi. Skaidrs, ka šie skaitļi ir nosacīti, – būtiska korekcija ir iespējama gan vienā, gan otrā virzienā. Svarīga nianse: baterijai nepatīk ilgstošas dīkstāves, tās saīsina kalpošanas laiku. Citiem vārdiem sakot, ir riskanti iegādāties hibrīdautomobili, kas, piemēram, pēc CSN ir ticis ilgi atjaunots. Vēl viens dārgs hibrīdiekārtas komponents ir invertors, lai gan tagad arī to ir iemācījušies remontēt, – dažreiz mezgla maiņas vietā izdodas iztikt ar plates nomaiņu. Papildus profesionālai diagnostikai pirms iegādes, arī pēc pirkuma veikšanas hibrīdiekārtai noderēs profilakse. Hibrīdiekārtai ir atsevišķs dzesēšanas kontūrs, kurā šķidrums jāmaina ik pēc 40‒50 tūkst. km, kā arī radiatori, kurus laiku pa laikam ir ieteicams iztīrīt. Tas ir būtiski, jo hroniska pārkaršana negatīvi ietekmē dārgo komponentu resursu. Interneta forumos apgalvo, ka lietota hibrīdautomobiļa (īpaši tādas klases) iegāde drīzāk ir personīgās gaumes jautājums, nevis ekonomija, un tajā ir daļa patiesības.
Transmisija
RX tika komplektēts tikai ar vienu pārnesumkārbu – sešpakāpju automātu U660E/F, kas hidrīdam ir papildināts ar planetāro reduktoru elektromotoram. Agregātam gadījās dažas mehāniskās daļas problēmas, taču, ja tās arī konstatēja, tās radās pirmajos piecos ekspluatācijas gados un, visticamāk, tika novērstas. Ja pārāk neaizraujas ar strauju startēšanu no vietas un maina eļļu ik pēc 50‒60 tūkst. km, ātrumkārbas kalpošanas laiks var pārsniegt 250 tūkst. km, līdz ir nepieciešama nopietna iejaukšanās. Pilnpiedziņas sistēma ir tipveida: leņķa reduktors un elektromagnētiskais sajūgs, kas pieslēdz aizmugurējo asi, ja izslīd priekšējā ass. Ja iepriekšējais īpašnieks nav aizrāvies ar braukšanu pa bezceļu (kas, par laimi, notiek reti) un nav aizmirsis mainīt reduktora eļļu, nopietnu problēmu iespējamība ir minimāla.
Ritošā daļa
Neņemot vērā paaudzes maiņu, RX III palika uz vecās platformas ar nosaukumu “K”, uz kuras ir bāzēti daudzi citi Toyota/Lexus modeļi. Galvenās izmaiņas: atteikšanās no pneimopiekares Eiropas versijās, lai gan Amerikā šī opcija bija pieejama. Ekspluatācijas ziņā tas droši vien nav slikti – parastā balstiekārta ir diezgan komfortabla, bet izmaksu ziņā lētāka. Ritošā daļa ir konstruktīvi vienkārša, remontējama, daudzi elementi ir maināmi atsevišķi, nevis vienkopus, piemēram, lodbalsti, priekšējie rumbu gultņi u. c. Ātrumkārbas zemākais punkts atrodas praktiski vienā līmenī ar apakšrāmi, to ir viegli sabojāt, tāpēc ir ieteicams uzstādīt aizsardzību no apakšas. Stūres iekārta nav automobiļa stiprākā puse. Mehānisko daļu, proti, pašu stieni, dažkārt atjauno, bet vienīgais kardinālais risinājums problēmai ar elektrisko pastiprinātāju, kas ir agregatēts ar stūres statni, ir tā nomaiņa.
Kopsavilkums
Mūsdienu, īpaši premium klases, automobiļiem, bieži pārmet pārāk sarežģītu konstrukciju un ar to saistīto “vienreizējo lietojamību”. Šajā ziņā Lexus RX patīkami atšķiras no daudziem savā klasē. Iespējams, daži risinājumi nešķiet īpaši mūsdienīgi, tomēr šo trūkumu kompensē to pietiekami augstā uzticamība. Vēl viena priekšrocība: Lexus RX parasti izvēlas īpašnieki, kuri dod priekšroku mierīgam braukšanas stilam, un tas labvēlīgi ietekmē lietotu automobiļu stāvokli. Protams, derētu painteresēties par automobiļa pagātni, jo Toyota/Lexus nobraukuma rādītāji ir diezgan viegli koriģējami. Taču kopumā, ja izvēlas koptu automobili ar zināmu vēsturi un to pienācīgi uztur, pirkums priecēs vēl ilgi.
Titulbildē: versija pēc 2012. gada restailinga. Ērti, ka restailinga laikā nav mainīti spārni un pārsegs, – ir vieglāk izraudzīties virsbūves detaļas, ja nu kaut kas atgadās.