Autonoms sildītājs vai signalizācija ar dzinēja automātisku iedarbināšanu?

Ziemas rītā ir daudz patīkamāk iekāpt jau iesildītā automašīnā ar atkusušiem logiem. Ko labāk izvēlēties, lai panāktu šādu efektu, – autonomu sildītāju vai signalizāciju ar dzinēja automātisku iedarbināšanu? Kādi ir argumenti par labu vienam vai otram risinājumam?

Autonomie sildītāji

Autonomie šķidruma sildītāji tiek piedāvāti benzīna un dīzeļa versijās uzstādīšanai automobilim ar jebkādu barošanas sistēmu. Šīs ierīces dažreiz sauc par pirmsiedarbināšanas uzsildītājiem. Kopumā tā tas arī ir, taču jēdziens “pirmsiedarbināšanas uzsildītājs” ir diezgan izplūdis, jo pastāv dažādi šādu ierīču veidi (sk. 2.attēlu). Konstrukcijas ziņā šķidruma sildītājs ir vidēja lieluma bloks, kuram iekšā atrodas sadegšanas kamera, degvielas sūknis, gaisa kompresors utt. Ierīci parasti montē zem motora pārsega vai citās vietās, piemēram, aiz priekšējā bufera. Sildītāju pievieno pie standarta dzinēja dzesēšanas sistēmas, bet degvielu tas ņem no automašīnas degvielas tvertnes. Ierīce sasilda antifrīzu, izlaižot to caur savu siltuma apmainītāju. Rezultātā šādi sasildīts motors pat salā ir viegli iedarbināms. Siltums tiek pārsūtīts arī uz salona sildītāja radiatoru, un, sasniedzot noteiktu temperatūru, var ieslēgties salona ventilators. Lai iedarbinātu autonomo sildītāju, uz to tiek nosūtīta komanda vai nu no taimera salonā, vai izmantojot radio piekariņu vai GSM moduli. Sildītāju var pievienot arī brīvam auto signalizācijas kanālam – daudziem no tiem sākotnēji ir šādu iekārtu vadības funkcija. Ir viedoklis, ka alternatīva autonomiem sildītājiem var būt signalizācija ar dzinēja automātisku iedarbināšanu. Interneta forumos sastopami izteikumi, ka šāds risinājums ir lētāks un vienkāršāk realizējams. No tehniskā viedokļa par vienkāršību var piekrist, par mazākām izmaksām kā nu sanāks – par vienkāršiem šķidruma sildītājiem nebūt neprasa pārmērīgas summas, tostarp pastāv visai progresīvi un dārgi signalizācijas modeļi.

Degvielas patēriņš

Vispār nav gluži korekti tieši salīdzināt šķidruma sildītāju un signalizāciju, vadoties tikai pēc ierīces cenas. Ir arī citi faktori, kurus vajadzētu ņemt vērā. Viens no tiem – degvielas patēriņš. Prakse rāda, ka vidējam 1,5–2,0 litru dzinējam degvielas patēriņš tukšgaitā ir 0,7–1,2 litri stundā. Protams, aukstam dzinējam patēriņš būs lielāks. Tātad – motors ir iedarbināts ar automātisko signalizāciju. Ja nosacīti pieņem, ka degvielas patēriņš ir 1 litrs stundā, bet iesildīšanas laiks tukšgaitā ir 20 minūtes, sanāks, ka tiks patērēti apmēram 0,33 litri degvielas. Autonomais sildītājs parasti patērē mazāk – tādā pašā laika periodā tie var būt 0,15–0,20 litri. Skaidrs, ka šie skaitļi ir ļoti aptuveni, kurus nedrīkst pieņemt par aksiomu. Katrā konkrētā gadījumā viss atkarīgs no automašīnas modeļa, sildītāja utt., tomēr kopaina saglabājas – iesildīšanai ar autonomo šķidruma sildītāju parasti nepieciešams mazāk degvielas.

Resurss

Otrs visai svarīgs faktors ir dzinēja resurss. Interneta forumos dažreiz raksta, ka tukšgaitas režīms dzinējam ir visvieglākais resursa zuduma ziņā – bez slodzes motors it kā gandrīz nenolietojas. Tam ir grūti piekrist. Tukšgaitas režīms, turklāt vēl iesildot, dzinējam ir gandrīz vai pats kaitīgākais. Degviela sadeg neoptimāli, notiek intensīva virzuļu gredzenu un vārstu koksēšana. To pastiprina tas, ka pēc dzinēja uzsildīšanas lielākā daļa automašīnu nebrauc pa šoseju, bet iekļūst sastrēgumos. Te vēl jāpiebilst, ka katru auksto iedarbināšanu resursa ziņā pielīdzina 50–80 km nobraukuma. Autonomais sildītājs atbrīvo dzinēju no aukstās iedarbināšanas un palielināta tukšgaitas darbības laika, saglabājot resursu un aizkavējot kompresijas krituma sākumu, palielinātu eļļas patēriņu utt.

Sociālie faktori

Saistībā ar automātisko signalizāciju jāatzīmē vēl viena nianse. Darba temperatūrā nebojāta mūsdienu dzinēja izplūdes gāzes tikpat kā nav jūtamas ar ožu un vizuāli nav diez ko pamanāmas, lai gan no trokšņa nav iespējams izvairīties. Sasalis motors, kas iedarbināts ar bagātinātu maisījumu, strādā skaļāk, un no tā nākošās izplūdes gāzes noteikti neatsvaidzina apkārtējo gaisu. Tāpēc diez vai kaimiņi priecāsies par automašīnu zem loga, kurai darbojas dzinējs. Starp citu, par to var arī saņemt sodu. Šajā ziņā autonomais sildītājs ar tā kluso darbību ir labāka izvēle. Protams, arī sildītājam ir izplūdes gāzes, bet tās ir mazāk pamanāmas. Turklāt tagad daudzām automašīnām, iedarbinot dzinēju, automātiski ieslēdzas tuvās gaismas lukturi. Automašīnai atrodoties konkrētā pozīcijā stāvvietā pie daudzdzīvokļu nama, šie lukturi var iespīdēt pirmo stāvu logos, kas arī neveicina labas savstarpējās attiecības ar kaimiņiem. Pamatojoties uz iepriekš minēto, katrs pats var izlemt, kuri faktori ir svarīgāki, izdarot izvēli. Vienlaikus prakse rāda, ka daži īpašnieki dod priekšroku nevis izvēlei, bet gan abu ierīču kombinēšanai, it īpaši, ja tik un tā bijis paredzēts uzstādīt papildu signalizāciju. Piemēram, dažreiz šādu kompleksu sistēmu konfigurē tā, lai signalizācija iedarbinātu nevis dzinēju, bet autonomo sildītāju. Citiem vārdiem sakot, ir vairāk nekā pietiekami daudz variantu, kā ziemas rītā nodrošināt vieglu dzinēja iedarbināšanu un komfortu automašīnā.

Attēls Nr. 1 - Autonoms šķidruma sildītājs.

Attēls Nr. 2 - Papildus elektriskajiem pirmsiedarbināšanas uzsildītājiem un autonomajiem šķidruma sildītājiem tiek izmantoti arī tā dēvētie siltuma akumulatori un degvielas uzsildītāji. Pirmie ir termoizolēti rezervuāri, kas dzinēja darbības laikā tiek piepildīti ar sasildītu antifrīzu. Iedarbinot dzinēju, karstais antifrīzs no “termosa” tiek padots uz dzesēšanas sistēmu, paaugstinot dzesēšanas šķidruma temperatūru, tādējādi palielinot dzinēja temperatūru un padarot vieglāku tā iedarbināšanu. Atkarībā no apkārtējās vides temperatūras un paša siltuma akumulatora antifrīzs tajā var palikt silts dažas stundas vai pat diennaktis. Ir arī dīzeļiem paredzēti degvielas uzsildītāji. Montāžas ziņā vienkāršākie ir lentes uzsildītāji, kas piestiprināmi pieejamās (atklātās) degvielas maģistrāles zonās, kā arī uzliekami degvielas filtra bandāžas uzsildītāji. Par efektīvākiem tiek uzskatīti caurplūdes sildītāji, kas var būt iegriezti degvielas maģistrālē blakus smalkajam filtram, vai degvielas savācēja uzsildītāji. Šādas ierīces parasti darbojas no akumulatora. No autonomuma viedokļa raugoties, tas ir pluss, taču ar šādu uzsildītāju ir rūpīgāk jāuzrauga akumulatora stāvoklis un tā uzlādes līmenis, citādi kādā jaukā rītā baterijai vēl pietiks spēka uzsildīt dīzeļdegvielu, bet iedarbināt dzinēju tā vairs nespēs.

Attēls Nr. 3 - Degvielas filtra bandāžas uzsildītājs.